es — Wiktionary Pāriet uz saturu

es

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda

[labot šo sadaļu]
  • IPA: [ɛs]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

es 1. personas vienskaitļa

  1. Runātājs pats attieksmē pret citiem.
    Es iešu, darīšu, vedīšu. Manis dēļ neuztraucies!
    Es te dzīvoju.
  2. Paša persona, personas būtība (atšķirībā no apkārtējās vides)

Izruna un locījumi

[labot šo sadaļu]
Locījums Jautājums Viensk.
Nominatīvs Kas? es
Ģenitīvs Kā? manis
Datīvs Kam? man
Akuzatīvs Ko? mani
Instrumentālis Ar ko? mani
Lokatīvs Kur? manī
Vokatīvs Izsaukums -

Franču valoda

[labot šo sadaļu]
  • IPA: [ɛ]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

Franču valodas darbības vārda konjugētā forma

  1. Tagadnes īstenības izteiksmes vienskaitļa otrās personas forma no darbības vārda être - būt

Nīderlandiešu valoda

[labot šo sadaļu]
  • IPA: [ɛs]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

Nīderlandiešu valodas lietvārds

  1. osis

Vācu valoda

[labot šo sadaļu]
  • IPA: [əs]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

Vācu valodas vietniekvārds

  1. viņš, tas (attiecas uz nekatras dzimtes vārdiem)
Locījums Vienskaitlis Daudzskaitlis
Nominatīvs es sie
Akuzatīvs es sie
Datīvs ihm ihnen