Pandžabu valoda — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Pandžabu valoda

Vikipēdijas lapa
Pandžabu valoda
पंजाबी, Pañjābī 
Izruna: IPA: [pʌnˈʤɑːbiː]
Valodu lieto: Karogs: Indija Indija, Karogs: Pakistāna Pakistāna un minoritātes Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Malaizijā, Saūda Arābijā, Austrālijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Amerikas Savienotajās Valstīs 
Reģions: Pendžāba
Pratēju skaits: ~110 miljoni 
Reitings: 11.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Indoirāņu
  Indoāriešu
   Pandžabu valoda 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Valsts karogs: Pakistāna Pakistānā
Valsts karogs: Indija Indijā
Regulators: nav oficiāls regulators
Valodas kodi
ISO 639-1: pa
ISO 639-2: pan
ISO 639-3: pan 
Pandžabu valodā runājošie galvenokārt dzīvo Indijas ziemeļrietumos un Pakistānā.

Pandžabu valoda[1] (dēvanāgarī rakstībā: पंजाबी; izrunā: [pʌnˈʤɑːbiː]) ir viena no indoāriešu valodām. Tajā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju. Tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda. Tiek lēsts, ka pandžabu valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku. Līdz ar to tā ir 11. vietā pēc runātāju skaita.

Visvairāk pandžabu valodā runājošie dzīvo Pakistānā (~76,3 miljoni), Indijā (~29,1 miljons), Apvienotajā Karalistē (~2,3 miljoni), Kanādā (~1,1 miljons), Apvienotajos Arābu Emirātos (~720 tūkstoši), Amerikas Savienotajās Valstīs (~640 tūkstoši) un Saūda Arābijā (~620 tūkstoši).