MySQL — Vikipēdija Pāriet uz saturu

MySQL

Vikipēdijas lapa

MySQL ir relāciju datubāzu pārvaldības sistēma, kas ir uzstādīta uz vairāk nekā vienpadsmit miljoniem datoru visā pasaulē.[nepieciešama atsauce] MySQL izstrādā Zviedrijas uzņēmums MySQL AB, kuru 2008. gadā pārņēma Sun Microsystems.

MySQL ir risinājums mazām un vidējām lietojumprogrammām. Tas ir iekļauts WAMP, AppServ, LAMP serveros un pārnēsājamos serveros — Denver, XAMPP. Parasti MySQL tiek izmantots kā serveris, pie kura vēršas vietējie vai attālinātie klienti, tas sevī ietver iekšējā servera bibliotēku, kas ļauj MySQL iekļaut autonomās programmās.

Elastība, ko nodrošina MySQL datubāze, tiek panākta ar daudzu tabulu veidu atbalstu: lietotāji var izvēlēties MyISAM tipa tabulas, kas atbalsta pilnu teksta meklēšanu, vai InnoDB tipa tabulas, kas atbalsta transakcijas atsevišķu ierakstu līmenī. Turklāt, MySQL datu bāzē ir integrētas īpaša veida EXAMPLE tabulas, kas ilustrē jaunu tabulu izveidošanas principus. Pateicoties tās atvērtajai arhitektūrai un GPL licencēm, MySQL regulāri parādās jauna veida tabulas.

2008. gada 26. februārī Sun Microsystems par 1 miljardu dolāru iegādājās MySQL AB.

2010. gada 27. janvārī Oracle Corporation iegādājas Sun Microsystems un iekļāva MySQL savā datu bāzu vadības sistēmu produkcijā.

MySQL programmētāju kopiena ir radījusi dažāda veida MySQL koda atzarus, piemēram, Drizzle, OurDelta, Percona Server, un MariaDB. Visi šie atzari jau pastāvēja brīdī, kad Sun un MySQL AB pārpirka uzņēmums Oracle.

Par MySQL izcelsmi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MySQL radās uzņēmumam mēģinot izmantot mSQL tabulās, kurās tika izmantota ISAM — zema līmeņa programmēšana. Tā rezultātā tika izveidota jauna SQL saskarne, bet API saskarne palika mantojumā no mSQL. No kurienes ir radies nosaukums "MySQL" — nav zināms. Izstrādātājiem ir divas versijas par nosaukuma rašanos: vai nu tādēļ, ka praktiski visos kompānijas radītajos produkcijas nosaukumos ir priedēkli „My”, vai arī par godu Michael Monty Widenius, viena no sistēmas izstrādātāja meitai, kuras vārds ir My.

MySQL logo redzamā delfīna nosaukums ir «Sakila». Tas tika izvēlēts no plaša delfīna vārdu piedāvātā sarakstu, kuru izveidoja lietotāji. Nosaukt to «Sakila» vārdā piedāvāja Open Source izstrādātājs Ambrose Twebaze.

Programmēšanas valodu atbalsts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MySQL ir šāds programmēšanas valodu atbalsts: Delphi, C, C + +, Eiffel, Java, Lisp, Perl, PHP, PureBasic, Python, Ruby, Smalltalk, Component Pascal, un Tcl bibliotēkas priekš .NET platformu valodā, kā arī ODBC atbalsts, izmantojot MyODBC dziņus.

Maksimālais tabulu izmērs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MySQL 3.22 versijā: līdz 4 GB MySQL 3.23+ versijās: līdz pat 8 miljoniem terabaitu. (2 ^ 63)

Tabulu izmērs ir ierobežots atkarībā no to tipa. Kopumā MyISAM tipa tabulas ir ierobežotas ar faila lieluma ierobežojumu, kas atkarīgs no operētājsistēmas failu sistēmas. Piemēram, NTFS, šis lielums teorētiski varētu būt līdz pat 32 eksabaitiem. InnoDB gadījumā viena tabula var glabāties vairākos failos, un lielums var sasniegt pat līdz 64 terabaitiem.

Lokalizācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot ar MySQL 4.1 versiju tajā ir iekļauta jauna kodēšanas un šķirošanas sistēma. Lietojot Windows 1251 kodējumu, pirms SQL instrukciju izpildes nepieciešams iestatīt savienojuma kodējumu izmantojot operatorus: 

SET character_set_client='cp1251';
SET character_set_results='cp1251'; 
SET character_set_connection='cp1251';

Trīs, augstāk minētie, operatori ir līdzvērtīgi šim vienam operatoram: 

SET NAMES 'cp1251'

Mainīgais character_set_client iestata no klienta sūtīto datu šifrēšanu, mainīgais character_set_results iestata klientam sūtāmo datu šifrēšanu, mainīgais character_set_connection iestata šifrēšanu, lai pārveidotu informāciju, kura ir nākusi no klienta pirms vaicājuma izpildes uz servera.

Lietojot unikodu UTF-8, šis operators izskatās šādi: 

SET NAMES 'utf8'

Lietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mysql ir populāra datubāzes tīmekļa lietotnes izvēle. Mysql ir galvenā sastāvdaļa no plaši lietotās LAMP tīmekļa lietotņu gūzmas. LAMP ir akronīms — Linux,Apache,Mysql,PHP savienojumam. Mysql popularitāte ir cieši saistīta ar PHP.

MySQL lieto daži no visbiežāk apmeklētajām tīmekļa vietnēm internetā, tostarp Flickr, Nokia.com, YouTube un kā minēts iepriekš: Vikipēdija, Google un Facebook.

Platformas un interfesi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mysql ir sarakstīta izmantojot C un C++ programmēšanas valodas. Mysql darbojas uz visdažādākajām platrormām, populārākas no tām ir Linux, Mac OS X,Microsoft Windows,Symbian, taču mažak zināmās ir QNX, Sanos u.c

Licencešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MySQL izmanto duālās licencēšanas biznesa moduli. MySQL var tikt izplatīts saskaņā ar GPL licences noteikumiem. Tas var nesakrist ar izstrādātāju plāniem, kuri nevēlas publiskot programmu izstrādes tekstus. Šādos gadījumos tiek paredzēta komerciālā licence.

Produkta vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Galvenie Mysql attīstītāji bija Michael Widenius un David Axmark sākot ar 1994 gadu.
  • Pirmā globālā relīze 1995. gada 23. Maijā
  • Windows versija tika izlaista 1998. gada 8, janvārī Windows 95 un NT operētājsistēma
  • Versija 3.23 beta tika izlaista 2000. gadā, bet gatavā versija jau bija pieejama pēc gada.
  • Versija 4.0 beta tika izlaista 2002. gada augustā.
  • Versija 4.01 beta tika izlaista 2003. gada augustā.
  • Versija 4.1 izlaista 2004. gadā.
  • Versija 5.0 izlaista 2005. gada oktobrī.
  • Pēc ši varam secināt,ka kartu gadu iznāk pa kādam uzlabojumam. Ražotāji neguļ.

Finansiālu grūtību dēļ uzņēmums tiek paŗdots Sun Microsystems 2008. gada 27. novembrī. Šajā laikā tiek izstrādātas vēl pāris versijas — 5.1—6.0

  • Ilgi gan Sun Microsystems nevelk un jau 2010. gada 27. janvārī produkts nonāk Oracle pārraudzībā.
  • Versija 5.5 tika izlaista 2010. gada decembrī.

MySQL 4.0

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz to, ka 4,0 versija ir novecojusi, tā joprojām ir ļoti izplatīta. Galvenās šīs versijas iezīmes ir:

  • gandrīz pilnīga ANSI SQL-99 ieviešana un paplašināšana;
  • Savietojamība starp platformām;
  • Neatkarīgu tabulu tipi (MyISAM ātrai lasīšanai, InnoDB);
  • Transakcijas;
  • SSL atbalsts;
  • vaicājumu kešošana;
  • Replikācija: viens galvenais serveris uz vienu klientu, daudzi klienti uz vienu serveri;
  • Pilna teksta indeksēšana un meklēšana izmantojot MyISAM tipa tabulas;
  • Iegultā datubāzu bibliotēka;
  • Unikoda (UTF-8) atbalsts;
  • InnoDB tabulas, lai nodrošinātu atbilstību ACID prasībām;
  • Iebūvētais serveris, kas ļauj iekļaut MySQL autonomās lietojumprogrammās.

MySQL 4.1

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieteicamā versija uz 2005. gadu bija MySQL 4,1, kas iznāca 2004. gada 27. oktobrī. Tā ietver šādus uzlabojumus:

  • Iebūvētie vaicājumi un atvasinātās tabulas;
  • Jaunā kodēšanas un šķirošanas sistēma;
  • Ātrāks un elastīgāks klienta-servera protokols, ar sagatavotu vaicājumu atbalstu, nodrošinot to optimālu darbību;
  • Jauna uzstādīšanas un konfigurācijas programma priekš Microsoft Windows un Linux;
  • Aizsargāts savienojums starp klientu un serveri izmantojot OpenSSL;
  • Ļoti optimizēta bibliotēka, kura var tikt izmantota trešās puses programmās;
  • Pilnīgs Unikoda (UTF-8 un UCS2) atbalsts;
  • Standarta telpisko datu tipi GIS, priekš ģeogrāfiskās informācijas uzglabāšanas;
  • Uzlabota pilna teksta meklēšana un palīdzības sistēma.

MySQL 5.0

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MySQL 5.0 versija tika izdota2005. gada 24. oktobrī. Šajā versijā ir ievērojami paplašināta funkcionalitāte, kas ļauj MySQL likt vienā līmenī ar komerciālām datubāzu vadības sistēmām. Ja MySQL datu bāzei, pirms tam tika pārmests tas, ka tā nepietiekami atbalsta SQL standartu, tad ar piektās versijas iznākšanu tika nodrošināts pilnīgs SQL standarta atbalsts. MySQL 5.0 versijā ietverti šādi uzlabojumi:

  • Saglabātās procedūras un funkcijas;
  • Kļūdu pārbaudītājs;
  • Kursori;
  • Trigeri;
  • Informācijas shēma (tā sauktā sistēmas vārdnīca, kas satur metadatus).

MySQL 5.1

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MySQL 5.1 versija turpina ceļu uz SQL: 2003 standartu. MySQL 5,1 iekļauti šādi jauninājumi:

  • Segmentācija — iespēja sadalīt lielu tabulu vairākos segmentos, kas izvietotas dažādās failu sistēmas daļās, pamatojoties uz lietotāja noteiktām funkcijām. Zināmos apstākļos tas var sniegt ievērojamu veiktspējas uzlabošanu.
  • Izmainīta operatoru darbība, lai nodrošinātu lielāku saderību ar SQL2003 standartu.
  • Rindas replikācija, kur binārajā log failā tiek rakstīta informācija tikai par reāli izmainītām rindām tabulā, sākotnējā, lēnā teksta vaicājuma vietā. Rindas replikācija var tikt izmantota tikai noteikta veida SQL vaicājuma izteiksmē.
  • Iebūvēts periodiski izpildāmo darbu plānotājs. Pēc sintakses uzdevumu pievienošana ir līdzinās trigera pievienošanai, bet pēc ideoloģijas — crontab.
  • Papildu funkciju kopa XML pārstrādei, XPath atbalsta realizācija.
  • Jauni diagnostikas rīki problēmu noteikšanai un efektivitātes analīzei. Jaunas iespējas log failu satura vadībai, log failus tagad var glabāt general_log un slow_log tabulās. Mysqlslap ļauj veikt datubāzes slodzes testēšanu ar reakcijas laika noteikšanu katram vaicājumam.
  • Lai vienkāršotu atjaunināšanu sagatavota mysql_upgrade, kas pārbauda visas esošās tabulas, vai tās ir saderīgas ar jauno versiju, un, ja vajadzīgs, veic attiecīgus pielāgojumus.
  • MySQL Cluster tagad izdots kā atsevišķs produkts, kas ir balstīta uz MySQL 5.1 un NDBCLUSTER glabātuvi.
  • Būtiskas izmaiņas MySQL Cluster darbībā, kā, piemēram, spēja saglabāt tabulas datus uz diska.
  • Atgriešanās pie iebūvētās libmysqld bibliotēkas izmantošanas, kas netika izmantota MySQL 5.0 versijā.
  • Iespēja lejupielādēt trešo pušu moduļus, kas paplašina funkcionalitāti (piemēram, pilna teksta meklēšanu) bez servera pārstartēšanas.
  • Jauns tabulu tips Maria (noturīgs pret MyISAM darbības kļūmēm).

Maria tabulu tips

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maria (sākot ar 5.2.x versiju — Aria) — jauns MySQL tabulu tips datu glabāšanai. Maria ir MyISAM uzlabota versija, papildinot to ar iespēju saglabāt visus datus pēc sistēmas kraha.

Galvenās Maria priekšrocības:

  • Sistēmas kraha gadījumā atgriež atpakaļ pašreizējās darbības rezultātus, vai atgriež datus, kuri saglabāti pirms komandas LOCK TABLES.
  • Spēja atjaunot datus no jebkuras vietas, ieskaitot CREATE / DROP / RENAME / TRUNCATE. Var izmantot, lai radītu rezerves kopijas, veicot regulāru log failu kopēšanu.
  • Atbalsta visus kolonnu MyISAM formātus, paplašināts ar jauno «rows-in-block» formātu, izmantojot lappušu glabāšanas metodi, datu glabāšanai, pateicoties kuram kolonu dati var tikt kešoti.
  • Nākotnē tiks realizēti divi režīmi: transakcija ar vai bez attēlošanas log failā, kas var tikt izmantota darbā ar nesvarīgiem datiem.
  • Datu lappušu izmērs ir 8KB (MyISAM ir tikai 1KB), kas ļauj sasniegt augstāku efektivitāti fiksēta izmēra lauku indeksiem, bet mazāku efektivitāti, ja tiek indeksētas atslēgas ar mainīgu garumu.

MySQL 5.5

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5.5 MySQL versijas pamatā ir neizlaistā 5.4 versija MySQL un satur daudzus būtiskus uzlabojumus, kas saistīti ar palielinātu mērogojamību un veiktspēju, tostarp:

  • Pēc noklusējuma izmanto InnoDB.
  • Atbalsta daļēji sinhrono (semi-synchronous) replikāciju mehānismu kas balstīts uz InnoDB ielāpiem no Google.
  • Uzlabotas funkcijas datu sadalīšanai. Paplašinātā sintakse lielu tabulu sadalīšanai vairākās daļās, kas atrodas dažādās failu sistēmās. Pievienotas RANGE un LIST operācijas un optimizēšanas metodes.
  • Jauns saglabāto vaicājumu un JOIN operācijas optimizēšanas mehānisms.
  • Pārstrādāta iekšējo bloķējumu sistēma.
  • Integrēti Google uzlabojumi InnoDB darbības optimizācijai izmantojot CPU ar lielu kodolu skaitu.

MySQL 6.0

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MySQL 6.0 versijas izstrāde tika apturēta alfa testēšanas stadijā. Sākotnēji tika nolemts izveidot 5.2 versiju, taču īsi pēc tam tā tika pārdēvēta par 6.0 versiju. Tomēr drīz vien pēc tā, informācija par MySQL 6.0 versiju pazuda no izstrādātāju mājaslapas, un izstrādātāji koncentrējās uz 5.5 versijas, un pēc tās sekojošās 5.6 versijas izstrādi.

Kā viens no galvenajiem 6.0 versijas jauninājumiem tika plānots, ieviest jauna veida tabulu – Falcon, kas tiktu attīstīta kā InnoDB aizstājējs. Saistībā ar 2010. gada Sun Microsystems pārņemšanu (to pārņēma kompānija Oracle), Falcon liktenis kļuva nezināms.

Lielākie lietotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Apple Inc.
  • Amazon
  • Digg — populāra IT ziņu vietne
  • Draugiem.lv
  • flickr
  • Friendster — vairāk nekā 85 miljoni lappušu skatījumu dienā, kas izpilda aptuveni 1,5 miljardus SQL pieprasījumu
  • Google — savai AdWords reklāmas sistēmai
  • LiveJournal — tīmekļa žurnālu sistēma un sociālais tīkls ar vairāk nekā 300 000 lappušu skatījumu ik dienas
  • NASA — pārgāja no Oracle uz MySQL
  • Slashdot — aptuveni 150 000 lappušu skatījumi ik dienas
  • Vikipēdija — vairāk nekā 200 miljoni datu ieguves un aptuveni 1,2 miljoni datu izmaiņu SQL pieprasījumi dienā
  • Yahoo!

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: MySQL
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=MySQL&oldid=3732931"