Latīņu valoda
| Latīņu valoda lingua Latina | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [laˈtiːna] | |
| Valodu lieto: | Romas Republika, Romas impērija, lielākā daļa Eiropas valstu (līdz 18. gadsimtam), Romas katoļu baznīca | |
| Pratēju skaits: | nav zināms | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāļu Latīņu-falisku[1] Latīņu valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | .svg){kind=small} Vatikāns
| |
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | la | |
| ISO 639-2: | lat | |
| ISO 639-3: | lat | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Paplašinoties Romas Republikai un vēlāk Romas impērijai, tā izplatījās ārpus Laciumas provinces. Latīņu valoda bija Senās Romas oficiālā valoda,[2] kaut arī plaši tika lietota arī grieķu valoda, īpaši impērijas austrumu daļā. Mūsdienās tā ir Romas Katoļu baznīcas oficiālā valoda, kas to padara arī par Vatikāna valsts valodu.
Visas romāņu valodas ir cēlušās no latīņu valodas, un daudzi vārdi citās valodās ir ieviesušies no tās. Latīņu valoda tika lietota zinātnei un starptautiskajai saziņai lielākajā daļā Eiropas valstu līdz pat 18. gadsimtam, kad to nomainīja franču valoda, un vēlāk, 19. gadsimtā, angļu valoda.
Šobrīd latīņu valoda tiek lietota bioloģijā un medicīnā kā viennozīmīga starptautiska terminoloģija. Tā joprojām ir daudzu juridisko terminu avots. Starptautiskajās tiesībās un diplomātijā bieži tiek lietoti latīņu izteicieni, piemēram, habeas corpus, ex officio, de facto, de jure u.c. Zināšanas par latīņu valodu ir būtiskas juristiem, īpaši starptautisko tiesību jomā.
Latīņu valodas attīstības etapi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latīņu valodas attīstības vēsture tiek iedalīta:
- Arhaiskā latīņu valoda;
- Klasiskā latīņu valoda;
- Pēcklasiskā latīņu valoda;
- Vēlā latīņu valoda.
Lietošana viduslaiku Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Livonijas krusta kariem 13. gadsimtā izveidotajā Livonijas Konfederācijā latīņu valoda kalpoja kā valsts valoda, kurā tika rakstīti oficiālie dokumenti un likumdošanas akti. Līdztekus tai kā starptautu sazināšanās valoda (lingua franca) arvien lielāku nozīmi ieguva vācu valoda un tās lejasvācu dialekts, bet zemnieku vidē kā sazināšanās valoda Livonijā dzīvojošo maztautu starpā līdz 16. gadsimtam izveidojās latviešu valoda un igauņu valoda.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Iespējams, nepareizi transliterēts. Angliski šo valodu grupu sauc par Latino-Faliscan languages
- ↑ (angliski) «What was the national language of Ancient Rome?». WikiAnswers. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-26. Skatīts: 2010-08-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latīņu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- (angliski) Latin Grammar Verb Conjugation and Noun Declension
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|