Roksts (raksteiba)
Izskats
Roksts (latvīšu: rakstība; anglīšu: script, writing, writing system; krīvu: письменность, письмо) — informacejis aizraksteišonys aba fiksiešonys grafiskuo sistema, vīna nu cylvāka volūdys byusmis formu.
Vuorda roksts cytys zeimeibys: Roksts
Cylvāka volūdys rokstu tipi
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ideografiskais aba piktografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma sapratīņa.
- Fonoideografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi jāga i pi skaniejuma.
- Logografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma vuorda.
- Morfemiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynomys morfemys (pīv., kinīšu raksteiba).
- Fonetiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma skaniejuma:
- baļsīņu aba silabiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma baļsīņa:
- parostais baļsīņu roksts — baļsīņus ar vīnaidu leidzaskani, a izškireigim pošskanim apzeimoj vysā izškireigys roksta zeimis (pīv., japanīšu kana);
- abugida — baļsīņus ar vīnaidu leidzaskani, a izškireigim pošskanim apzeimoj rokstu zeimis, kurys darynuotys iz vīnys tuos pošys roksta zeimis pamata, cik nacik puormejūt formu (pīv., etiopīšu roksts) voi dalīkūt papyldomys zeimeitis (pīv., iņdīšu roksts).
- Leidzaskaņu aba konsonaņtiskais , aba kvazialfabetiskais roksts) — vīna roksta zeime dasīta pi leidzaskaņa, a pošskani vysā naapzeimojami. Taidys roksta sistemys raisteidamuos parostai pasapylda ar vokaliziejumu sistemom.
- Leidzaskaņu i pošskaņu aba konsonaņtiskai vokaliskais roksts — vīna roksta zeime (leidzaskaņs) var byut dasīta i pi pošskaņu, i pi leidzaskaņu, i vysa raksteiba pamatojās iz priņcipa "vīna grafema (roksta zeime) atsateik vīnai fonemai".
- baļsīņu aba silabiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma baļsīņa:
Roksta atmejis pa ciļmis regionam
[pataiseit | labot pirmkodu]Tiveimūs Reitu i Vydsjiuru regiona senejuo raksteiba
[pataiseit | labot pirmkodu]- Senejūs egiptīšu roksts
- Kleiņroksts
- Elamīšu hieroglifika
- Luvīšu
- Kretys roksts i juo priecguojieji — Linejroksts А, B, Kiprīšu-minīšu письмо, kiprīšu roksts
Semitu (skonu) roksts i juo atlasynuojumi (atskaitūt greku rokstu)
[pataiseit | labot pirmkodu]- Biblejis roksts
- Protokanaanīšu roksts
- Protosinajīšu roksts
- Ugarīšu roksts (kleiņroksts)
- Finikīšu roksts
- Iberīšu roksts
- Senejūs libīšu roksts (numidīšu)
- Tifinaga roksts
- Turdetana roksts
- naatšifrātais guaņču roksts
- Kartagīšu roksts
- Aramīšu roksts
- Žydu alfanets (kvadratiskais)
- Samarīšu alfabets
- Sirīšu roksts (setra, estrangela, nestorianīšu i ct.)
- Arabu alfabets
- Uigurīšu roksts
- Dīnavydarabu roksts
- Mozazejis alfabeti
Semitoidūs rokstu ītakā izacālušys raksteibys sistemys
[pataiseit | labot pirmkodu]- Orhona rūnys (tjurku)
- Tanys roksts (gabuli tana) (maļdivu volūdai, nu 17 gs., arabu ītakā)
Greku alfabets i iz juo pamata atsarodušī alfabeti
[pataiseit | labot pirmkodu]Grekoidūs rokstu ītakā atsarosušuos raksteibys
[pataiseit | labot pirmkodu]- Glagolica
- Rūnys (germanīšu)
- Armenīšu alfabets
- Gruzinu alfabets
- Agvanīšu roksts
Iņdīšu roksts (baļsīņroksts)
[pataiseit | labot pirmkodu]- Kharošthu roksts
- Brahmu roksts
- Devanagaru roksts
- Bengalīšu alfab7ets
- Tibetīšu roksts
- Toharīšu roksts
- Monīšu roksts
- Birmīšu roksts
- Taizemīšu roksts
- Khmeru roksts
- Laosa roksts
- Kavu roksts (senejūs javīšu roksts)
- Tangalīšu roksts
Kinīšu roksts i juo atlasynuojumi
[pataiseit | labot pirmkodu]- Korejīšu roksts (Hangiļs)
Cytys senejuos i Vydslaiku raksteibys
[pataiseit | labot pirmkodu]- Maju roksts
- Cuaņa roksts (i volūdom Kinejā)
- Dongbys roksts (nasi volūdai Kinejā)
- Ogama roksts
- Senejūs permīšu roksts (aburs)
XVIII-XX godusymtūs izacālušī roksti
[pataiseit | labot pirmkodu]Itūs rokstus parostai radeja misioneri, pošys raksteišonys idejis ītakojami.
Azeja
[pataiseit | labot pirmkodu]- Pahau i Polardys roksti mjao-jao volūdom
- Varang-kšitu roksts ho volūdai (mundys volūdu grupa) Iņdejā
- Tenevilis ideografiskais roksts čukču volūdai
Afrika
[pataiseit | labot pirmkodu]- Nko roksts (nu 1949 g. mandenīšu volūdom Gvinejā i Malūs)
- Basys roksts (nu XX suoku)
- Vai roksts (nu XIX gs. 20-tūs godu)
- Kpelis roksts (XX gs. 30-tajūs i 40-tajūs godūs)
- Lomys roksts (XX gs. 30-tajūs i 40-tajūs godūs Liberejā
- Kikaui roksts aba meņdis roksts (XX gs. 20-tajūs - 40-tajūs godūs meņdis volūdai) SjeraleonēSjeraleonē
- Bamuma roksts (nu 1896 da XX gs. 50-tūs godu Kamerunā
- Osmanis roksts (somalīšu volūdai)
- Mandombis roksts (nu 1978 g. Angolā, Kongys Republikā i Kongys Demokratiskajā Republikā
Amerika
[pataiseit | labot pirmkodu]- Irokezu roksts
- Kanadīšu baļsīņroksts (kri, eskimosu, odžibvis i ct. volūdom)
Muoksleigūs volūdu raksteibys
[pataiseit | labot pirmkodu]- Rongo-rongo
- Festa diskys
- Indys līknis roksts (protoiņdīšu aba Harapa roksts)
i ct.